Aizvadītā nedēļa ekonomikā aizritējusi zem inovāciju attīstības un jaunu, kā arī jau strādājošu uzņēmumu atbalsta zīmes. Latvijas Silikona ieleja – tas nav nekāds joks Latvija demonstrējusi patiesi inovatīvu pieeju krīzes pārvarēšanas procesā (par ko arī saņēmusi uzslavu no SVF vadītājas Kristīnes Lagārdas), un pie sasniegtā neapstājas. Tā pārliecinoši virzās uz to, lai savā teritorijā izveidotu īstu Silikona ieleju, kurā Baltijas valstu un Krievijas zinātnieki varēs veikt zinātniskos pētījumus, lai varētu tos pielietot tālākajā komercdarbībā. Latvijas Silikona ieleja funkcionēs Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūta (BIRTI) ietvaros. Tā izveidei nepieciešami 600 miljoni latu. Priekšnoteikums, lai šāds vērienīgs projekts tiktu īstenots ir fakts, ka Latvijā un citās Baltijas valstīs jau tagad tiek veikti interesanti un perspektīvi pētījumi. No komercijas viedokļa visveiksmīgākie pētījumi notiek farmācijas nozarē. Uz Latvijas Organiskās sintēzes institūta bāzes zinātnieki veic virkni pētījumu, ko var pielietot Grindex un Olainfarm rūpnīcās. Neatpaliek arī RTU speciālisti, kas īsteno sadarbības projektu ar Airbus: tiek veikti aprēķini un testēti jauni materiāli. Ir konstruētas ierīces, kas, iešūtas apģērbā, pārvērš kustību enerģiju elektrībā, kas ļauj, piemēram, dienas gaitā uzlādēt mobilo tālruni. Ir radītas īpašas jakas mazuļiem, kas mēra mikroklimatu un dod signālu mātei, ka bērnam ir komfortabli. Tiek veikti pētījumi arī mehatronikas nozarē, kas palīdzēs izveidot sistēmas zemūdens darbiem, gudro apģērbu un mikrosensorus. Kiberfizikas nozarē tiek izgudrotas mākslīgā intelekta sistēmas… Tas viss var šķist kā zinātniskā fantastika, taču tas viss norisinās tepat līdzās, tikai mēs to nezinām. Un neuzzinātu arī, ja vien neparādītos paziņojums par BIRTI projekta izveidi. Šo projektu plānots koncentrēt uz trīs galvenajiem virzieniem – farmācijas (BioPharma Alliance), nanomateriāliem un augstās enerģijas izstarošanu (NanoTechEnergy), inženierzinātnēm un IT (BaltSmartTech). BIRTI izveide, pēc speciālistu domām, radīs milzīgu izrāvienu izglītībā, zinātnē, kā arī ekonomikā. Radīsies jauni un inovatīvi uzņēmumi. Atspēriens biznesam Turpinot inovāciju tēmu, ir vērts pieminēt arī Swedbank un Rīgas domes grantu programmu Atspēriens mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.Aizvadītajā nedēļā tika pasludināti uzvarētāji, kas saņems finansējumu attīstībai. Šajā gadā tika iesniegti 116 projekti. Uzvarēja astoņi, kas savstarpēji sadalīs 50,7 tūkstošus latu. Atbalstu ieguva projekts, kura ietvaros ražo iepakojuma stūrīšus, kas pasargā mēbeļu stūrus transportēšanas laikā. Žūrija atbalstīja arī inovatīvos aksesuārus makšķerniekiem. Projekta autori – kaislīgi makšķernieki ar stāžu, izlēmuši palīdzēt saviem biedriem izgudrojot dažādus apvalkus un somas ērtai aprīkojuma iesaiņošanai. Atbalstu guva arī uzņēmums, kas ražo stikla skulptūras un pieminekļus. Uzņēmuma produkcija tiek realizēta ne tikai Baltijā un Krievijā, bet arī Vācijā un ASV. Darbs neatraujoties no mācībām Bet uzņēmumiem, kas darbojas jau sen, Finanšu ministrija izstrādājusi koncepciju, saskaņā ar kuru komersanti varēs maksāt saviem darbiniekiem stipendijas, kas netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Šobrīd ar šo nodokli netiek apliktas tikai stipendijas, kas tiek maksātas no valsts budžeta un kurām ir īpašs labdarības fondu statuss. Ministru kabineta komisija atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu ieviest nodokļu atvieglojumu arī attiecībā uz privātajām mācību iestādēm un darba devējiem, kas atbalsta savus darbiniekus, kuri veiksmīgi mācās augstskolās un koledžās. Tiek plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. «Rosinātā sistēma sekmēs mācību un prakses mijiedarbību, kas šobrīd Latvijā bieži vien eksistē paralēli,»- uzskata Latvijas Nodokļu maksātāju asociācijas priekšsēdētāja Dana Muciniece. Celt var arī uz ūdens Un, visbeidzot, par inovāciju zināmā mērā var dēvēt arī Rīgas domes nodomus ieviest Latvijas galvaspilsētas vēsturiskā centra Attīstības plānos jēdzienu «apbūve uz ūdens». Pēdējo desmit gadu laikā Rīgas dome ne reizi vien ir saņēmusi komersantu iesniegumus par vēlēšanos izmantot galvaspilsētas ūdens teritoriju un krastmalu. Tā 2010.gadā tika parakstīts protokols par kompānijas P.V.B. nodomiem, kas gatavojās būvēt peldošu daudzfunkcionālu centru uz Daugavas starp Akmens un Vanšu tiltiem. Taču tālāk par protokola parakstīšanu nekas nenotika, jo pilsētas attīstības dokumentos jēdziens «apbūve uz ūdens» nemaz neeksistēja. Tagad ir plānots šo trūkumu likvidēt. Par prioritāro teritoriju peldošajai apbūvei izvēlēts Zunda kanāls, kas aptver Ķīpsalu. Uz līdzās esošās Daugavgrīvas ielas lietuviešu investori būvē tirdzniecības – izklaides centru «Akropole». Tāpēc dome uzskata, ka kanāls varētu būt saistošs potenciālajiem apbūvētājiem. Celtņu pieļaujamais augstums nedrīkstēs pārsniegt divus stāvus (astoņus metrus), lai neaizsegtu skatu uz Daugavas pretējo krastu. Peldošās platformas atļaus uzstādīt arī citās vietās, arī 11. Novembra krastmalā un teritorijā starp Bīskapa gāti un Akmens tiltu. Pēc tam, kad attīstības plāna labojumu projekts tiks apstiprināts attiecīgajās komisijās, tas būs jāapstiprina arī pilsētas domes plenārsēdē. Pēc tam sešus mēnešus notiks sabiedriskā apspriešana. Pēc tās, ņemot vērā apspriešanas rezultātus, deputāti atkal atgriezīsies pie dokumenta izskatīšanas un orientējoši līdz 2012.gada beigām veiks pēdējās korekcijas. Avots: BNN.lv — Treideri.lv
↧